Krievijas Federācija atkal uzbruka Ukrainai. Viņi bombardēja suverēnu valsti. Valsti, kas ratificēja ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumu un kļuva par ES kandidātvalsti. Tomēr Krievijas Federācija nekavējās uzbrukt Ukrainai. Krievijas mērķis ir sodīt ukraiņus par viņu vēlmi būt Eiropā.
Tāpēc Eiropas valstīm nepieciešams rīkoties, lai reaģētu uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Neskaitot jau pielietotos pasākumus, pastāv vēl viens veids, kā cīnīties ar karadarbību. ES valstis varētu un tām pat vajadzētu pārskatīt savu politiku un noteikumus attiecībā uz ES pilsonības piešķiršanu Krievijas Federācijas pilsoņiem. Esošā juridiskā status quosaglabāšana, kas ļauj Krievijas pilsoņiem turpināt izmantot dubultpilsonības priekšrocības, rada tiešus draudus Eiropas Savienības labklājībai. 
Būt valsts pilsonim nozīmē, ka personai ir noteiktas tiesības un pienākumi pret valsti un valstij, savukārt ir noteiktas tiesības un pienākumi pret saviem pilsoņiem. Krievijas Federācijas konstitūcija un militārā doktrīna saskaņā ar 1. daļu (59. pants) un 2. daļu (15. pants) nosaka, ka visiem Krievijas pilsoņiem bez vilcināšanās ir jāievēro likums, kas cita starpā visiem pilsoņiem uzliek pienākumu aizstāvēt Krievijas Federāciju. Šis pienākums attiecas uz visiem Krievijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu faktiskās dzīvesvietas vai dubultpilsonības. 
Pēc Krievijas Federācijas paustā, karš, ko tā sāka Ukrainā, ir “aizsargkarš”. Šī Krievijas “aizsardzības” militārā doktrīna atspoguļo darbību kompleksu, kas ietver šādus elementus: 
● Darbības, kuru mērķis ir civiliedzīvotāju slepkavības
● Darbības, kuru mērķis ir iznīcināt civilo infrastruktūru un mājsaimniecības.
Ir svarīgi atcerēties, ka šī nav pirmā reize, kad Krievijas Federācija uzsāk karu, vadoties pēc vēlmes aizstāvēt savu pilsoņu tiesības ārpus Krievijas. Viņi turpina izmantot ārzemēs dzīvojošos Krievijas pilsoņus kā ieganstu, lai virzītu savu agresīvo ģeopolitisko programmu. Krievija sniedz savu "aizsardzību" pat tiem, kuri nekad nav lūguši "lai viņus aizstāv".